Par testamentiem un pilnvarām

 

Toronto pensionāri iegūst vērtīgu informāciju

 

Sākšu šo rakstu ar mazu jautājumu – ja cilvēkam nav testamenta un viņš tiek aizsaukts Dieva mierā, kas notiek ar viņa mantu un krājumiem? Cits gadījums  kas notiek, ja cilvēks vairs nav spējīgs domāt vai izteikt savas vēlēšanās (angliski, “mentally incapacitated”) un nav neviena, kas pilnvarots lemt par viņa veselību? Tas ir, nevienam nav “Power of Attorney for Personal Care”.

Dzīvē var rasties sarežģījumi. Savā 18. jūnija sanāksmē Toronto Latviešu pensionāru apvienības valde aicināja investīciju konsultantu Andri Stārastu un viņa kollēģi Domenic Tagliola, LL.B., sniegt īsreferātu attālinātā formātā, lai īsos vārdos atbildētu uz šiem jautājumiem.

Priekšlasījumu varēja sadalīt vairākās daļās. Vispirms, kā visizdevīgāk iekārtot savas finances – respektīvi, sagatavot “Estate Plan”. Pensionāri ir galvenokārt čakli, turīgi cilvēki, kas visu mūžu strādājuši, lai vecumdienās nebūtu jālūdzas no cita vai no valsts iestādēm.

Otrs, ņemot vērā, ka Kanadas nodokļi ir augsti, ir arvien jāskatās kā iekārtot mantojumu tā, lai minimizētu nodokļu slodzi. Piemēram, ir izdevīgāk ziedot akcijas taisnā ceļā iecerētai labdarības organizācijai, nevis pārdot, samaksāt “capital gains taxes” un tad noziedot, kas palicis pāri.

Ir arī svarīgi skatīties, lai neizceltos strīdi vai domstarpības starp mantiniekiem. Radi ir bieži saticīgi un draudzīgi kamēr vectētiņš un vecmāmiņa ir dzīvi, bet kad vecā paaudze tiek aizsaukta Dieva mierā un nāk runa par mantas sadali, tad attiecības mainās. Advokāts referēja, ka viens no viņa klientiem bija teicis: “Es nezināju, cik mantkārīgi pat mani tuvākie radi ir palikuši”, un rads ar radu gadiem vairs nesarunājās. Pat ja brauc uz vecāku mājām, dārglietas mājās vairs nav, jo kāds cits ir bijis aizbraucis jau iepriekš.

Lai gan doma ir laba, ir bīstami iecelt bērnus par testamenta izpildītājiem. Kādreiz pieauguši bērni savstarpēji nesatiek jau tāpat, kur tad vēl sastrādāt, lai izpildītu mirušo vecāku velēšanos saskaņā ar testamentu. Ir ieteicams neitrāls cilvēks un (kā maza reklāma) advokāts ieteica, ka var griezties pie viņu pašu firmas “TD Wealth Private Investment Advice”.

Ir vēl jāpiemin, kas attiecas uz “Power of Attorney for Personal Care”. Tādam  dokumentam ir jābūt viegli pieejamam. Radiem ir jāzina tūlīt, kur tas ir, nevis prasīt viens otram, kur tas varētu būt. Slimnīcas darīs visu iespējamo, lai palīdzētu pacientam, bet ja ir “Do Not Resuscitate” lūgums, tad tas būtu radiem jāzina savlaicīgi. Drošības kastīte tādās reizēs nav vislabākā vieta.

Advokāts vēl pieminēja ikvienam caurskatīt savu testamentu ik pa diviem trīs gadiem, bet it sevišķi, ja dzīves apstākļi ir mainījušies vai cilvēks ir pārcēlies uz citu valsti (Latviju).

Programmas vadītāja Gunta Dreifelde un pensionāru apvienības valdes priekšsēdis Auseklis Zaķis pateicās gan Andrim Stārastam, gan advokātam Domenic Tagliola par sniegto informāciju. Referāts bija ļoti praktisks.

Elmārs Bērziņš

X