Varbūt lakstīgala ogļu raktuvē?
Mīļie draugi,
Mēs visi jau sen esam apnikuši ar visu šo covid-19 lietu.
Gribās kopā sanākt ar draugiem, kopā uzdzīvot, kopā sadziedāt, priecāties ar bērniem un mazbērniem, iet uz koncertiem un teātriem, atsākt “normālu” dzīvi….
Pusotrs gads ir pagājis, kopš mēs to visu esam varējuši drošībā baudīt.
Ontario un Toronto skaitļi pagaidām noturas samērā zemā līmenī un liekas, ka nupat kā varam saredzēt gaismu nežēlīgajā tuneļa galā.
Diemžēl, vienmēr uzpeld neaicinātais “jā, BET!”.
Mēs esam jau trešo reizi “saredzējuši galu šai pandēmijai” kad viss likās, ka gāja uz labo pusi un varētu drīz vien atsaukt nepatīkamos ierobežojumus.
Delta variants ir visu ko apvēlis.
Tas esot, no pētījumu datiem, daudz bīstamāks, nekā iepriekšējie varianti:
- 1000x (?!) lipīgāks
- 133% nāvīgāks, nekā pirmais Alpha variants
- Mūsu Ontario dati rāda, ka šobrīd, slimnīcas un ICU gadījumi ir 3-6x vairāk, nekā pagājušo gadu (kaut gan šogad > 66% Ontario pilsoņi ir vakcinēti!)
- Daudzkārt lielāks vīrusa slogs cilvēku kaklā, rīklē un nāsīs – pat ja ir dubult-vakcinēts
- Dubult-vakcinēts var bez simptomiem, nezinot nest vīrusu un nodot to tālāk citiem
- Dubult-vakcinēšanas aizsardzība tagad nav vairs >90%, kā agrāk, bet ir tikai aptuveni 70%
- Jaunāki cilvēki un bērni arī var vieglāk ar šo variantu saslimt
- Kontrole ir trausla un nestabila un var pēkšņi strauji mainīties uz nepareizo pusi (skat. Piemērus no UK, Izraēlas, Alberta, Saskachewan, New Brunswick, Singapūras – visi pagājušā vasarā pasludināja uzvaru un atcēla lielāko daļu ierobežojumus – pēc neilga laika, viņiem viss sāka iet kritiski grīstē) – pat mūsu Latvijai un pārejai Baltijai pašlaik iet arvien smagāk….
Jāskatās uz globāliem piedzīvojumiem, lai mēģināt saprast, ko sagaidīt un kā tālāk rīkoties.
Jāatceras, ka šodienas dati atspoguļo ne jau to, kas šobrīd pastāv, bet gan to, kas notika pirms pāris nedēļām (atceroties vīrusa 3-14 dienu inkubācijas laiku).
Jātur prātā, ka valdības norīkojumi arī atspoguļo lēmumu, kas tika lemts pirms dažām nedēļām skatoties uz datiem kuri tad jau atspoguļoja pāris nedēļas iepriekšējo stāvokli. Ko nedrīkst darīt, pēc norīkojumiem, ir stingri jāievēro, bet kas ir droši darīt ikkatram ir nopietni jānolemj pašam (jo, tikai ka valdība to atļauj, nenozīmē, ka tas ir tieši tagad droši darāms).
Maskas un vakcinācija ir arvien 100% nepieciešami aizsardzības līdzekļi.
Ļoti uztraucoša statistika nāk no Guamas. Tai salā nesen atcēla vairumu ierobežojumus, tad kad sasniedza 90% vakcinēšanas līmeni – ļoti drīz pēc tam, viņu jauno gadījumu un nāves gadījumu skaits ir uzšāvies līdz ASV augstajam līmenim. 90% vakcinēšana nav sasniegusi t.s. “herd immunity.” Šis varētu būtu mūsu “lakstīgala, ogļu raktuvē” (canary in a coal mine) mudinājums. Nesteigsimies ar uzmanības samazināšanu!
Manuprāt, tie piedzīvojumi liek mums uzmanīties arvien vairāk, jo šis vīrusa delta variants var paplašināties daudz ātrāk un daudz nemanāmāk, nekā agrāk. Vajag tikai vienu cilvēku, pat dubult-vakcinētu, lai vīrusu padot tālāk vairākiem citiem, kuri tad varētu to nodot tālāk, vai pat smagi saslimt.
Kopā ēšana un sadziedāšana (resp. koros) būtu uz laika atkal, diemžēl, jāpārtrauc (izņemot attālināti, ārā, ar maskām).
Es ieteiktu nopietni pārdomāt mūsu sabiedrības nākamos klātienes saietus.
Piemēram, Toronto varētu sanākt tikai lielajā Rīgas zālē – ar pilnu spara ventilāciju uzgrieztu, strikti attālinātiem, ar maskām pilnu laiku (ieskaitot, kad runā pie mikrofona, un kad uzstājās ar priekšnesumiem!), bez ēšanas, bez dziedāšanas, bez pūšamajiem instrumentiem, utt. Bez izņēmumiem! Citādi, mēs spēlējamies ar uguni ar acīm ciet…..
Visdrošāk būtu pagaidām turpināt visus saietus un sanāksmes ar Zoom.
Ja mēs turpinātu ar tikai Zoom saietiem un pēc sešiem mēnešiem nekas nelāga nav noticis, tas nenozīmē, ka uzmanība bija lieka, bet gan, kad mēs pareizi rīkojāmies.
Miligrama piesardzība ir vērts kilograma ārstēšanas zāles….
Cieņā,
Andris Rubenis MD